DanceRadio.lv: our music - your party

-    Kā mūziķis ar klasisko izglītību jūs esat noklausījies lielu daudzumu klasiskās mūzikas. Vai tā arī šodien bieži nonāk jūsu austiņās?
-    Jā, protams. Esmu liels Johana Sebastiana Baha, Mocarta un romantisko autoru Lista un Šopēna darbu piekritējs. Pastāvīgi klausos šo mūziku, protams, ka varbūt ne tik bieži kā pusaudža gados, bet es mīlu klasiku.

-    Vai ir gadījies izmantot semplus vai klasiskās tēmas savos ierakstos?
-    Jā, tā dažreiz notiek. Dažos skaņdarbos, kurus esmu radījis iepriekš, sākot no „Psika” līdz „The Fugue” - Es vienmēr semplēju kaut ko no klasiskā mantojuma. Man patīk, piemēram, klasiskos klavieru semplus likt reversā, kā rezultātā sanāk diezgan dīvains efekts. Man šķiet interesants pats semplēšanas process kā tāds, un to izmantošana savā mūzikā. Tas labā nozīmē skan diezgan savādi.

-    Vai varat atcerēties kādu no pirmajiem elektronikas ierakstiem, kas atstājis uz jums lielu ietekmi?
-    Kad es biju pavisam maziņš, mani lielā mērā iespaidoja mākslinieka P.Lion dziesma „Happy Children”. Pieaugušie stāstīja, ka brīdī, kad skanēja šis ieraksts, es nepārtraukti dejoju un taisīju visādus brīnumus. Tā kā šo varu nosaukt par pirmo tā laika ierakstu, ko esmu dzirdējis. Kad man bija apmēram 11 gadi, radio pilnā sparā atskaņoja Ace Of Base „All That She Wants”, un es domāju, ka tā ir tehno mūzika. Skatoties no šodienas augstumiem tas skan ļoti smieklīgi.

-    Jūsu pirmajā albumā „A Ravers Diary” bija daudz spēcīgu minimal tehno ierakstu, tajā pašā laikā pēdējā plate „Beyond That Hill”, manuprāt, skan vairāk hausīgi, un tajā ir vairāk melodiju un harmonijas. Vai šīm izmaiņām ir pamats, vai tomēr tā ir dabiska attīstība?
-    To var nosaukt arī par dabisku attīstību, bet domāju, ka iemesls tam, ka otrais albums skan melodiskāk, es pat teiktu - harmoniskāk, jo tajā ir vairāk nevis melodijas, bet tieši harmonijas, - tāpēc, ka atšķirība no iepriekšējā longpleja, es izmantoju akordus. Es to izdarīju tāpēc, lai klausītājs nonāktu pie horizonta, nevis sekotu noteiktai skaņdarba melodijai no sākuma līdz galam. Akordu izmantošana melodijas vietā reizēm piedod psihodelisku efektu, un tas ļauj klausītājam pieskarties skaņai no cita rakursa, it kā no attāluma. Tādā veidā viņam rodas interpretācijas brīvība, iespēja uztvert mūziku tieši tādu kā viņš pats to vēlās. Tas ir kaut kas līdzīgs teātrim.

-    Šī brīvība ir sajūtama arī jūsu skaņdarbu garumā: albumā ir trīs darbi ar garumu 10, 14 un 23 minūtes. Vai jūs tos ierakstāt kā 90-to gadu producenti dzīvo sesiju procesā, vai visu programmējat atsevišķi un pēc tam datorā ģenerējat fināla versiju?
-    Es lasīju savu pāris pēdējo mēnešu mīļākās grupas Minilogue interviju, pēdējā laikā man ļoti patīk viņu mūzika, - viņi ir muzikālie ģēniji... Lūk, viņi pastāstīja, ka viss, ko viņi dara studijā – notiek dzīvajā, un neizmanto nekādus sagatavotus ierakstus. Viņi ne par ko nedomā un vienkārši spēlē tā, it kā atrastos dzīvās uzstāšanās publikas priekšā. Tā ir pilnīgi pretēja pieeja salīdzinot ar to, ko daru es, kad saceru un ierakstu mūziku. Katra skaņa, kas dzirdama manos darbos ir konceptuāla: par visu ir padomāts, pārdomāts un ieprogrammēts. Tajos nav nekā nospēlēta dzīvajā, ja neskaita virtuālo solo. Piemēram, trekā „The Hug” ir klarnetes solo, kas piedod „dzīvīguma” sajūtu, tomēr atkal, pēc tā, kad solo tika ierakstīts, tas tika apstrādāts studijā. Tā kā nevaru teikt, ka mani darbi būtu ierakstīti dzīvajā, kā tas varētu notikt uzstājoties, tie jau ir izmēģināti līdz ieraksta tapšanai. Viss, ko jūs dzirdat, skan tieši tā, kā esmu to iedomājies un gribējis, nevis ir kāda noteikta momenta izpildījuma fiksācija.

-    Es redzēju, ka dažu jūsu albuma skaņdarbu masteringa darbu ir veicis Roberts Babičs, kurš, kā man zināms, spēlē tikai savu mūziku. Vai kādreiz uzstājaties arī kā dīdžejs?
-    Es dažreiz daru to, it sevišķi ballītes ar draugiem, bet dodu priekšroku spēlēt dzīvajā, jo tirgū ir pārāk daudz dīdžeju un man liekas, ka ir nepieciešamība pēc cilvēka, kurš spēlēs citu cilvēku mūziku. Šāda veida uzstāšanās dzīvajā ļauj man atšķirties no citiem un tajā skaitā arī no dīdžejiem.

-    Dusty Kid, liels paldies par interesanto sarunu!