DanceRadio.lv: our music - your party

-    Pagājušā gada aprīlī Jūs devāties debijas albuma „Follow My Liebe” atbalsta tūrē. Cik laika aizņēma tā sagatavošana un ieraksts?
-    Ierakstīšana aizņēma aptuveni 9 mēnešus, bet kopā ar visiem pārējiem procesiem, piemēram, vāciņa vizuālais noformējums, miksēšana studijā – gandrīz veselu gadu. Tas bija diezgan ilgstošs laiks priekš mums tāpēc, ka mēs nedarbojāmies nekādos citos projektos, paņēmām tā saucamās brīvdienas no izbraucieniem, lai koncentrētos uz albumu. Lielākajā daļā gadījumu tas bija nesavtīgs darbs, jo mēs gribējām saņemt produktu, ar kuru būtu gandarīti uz visiem 100%.

-    Jūs droši vien esat priecīgi arī tāpēc, ka albumu izdevāt uz Get Physical, par ko citi varētu tikai sapņot?
-    Jā, mēs esam labi draugi ar Filipu un Patriku, un viņi jau diezgan ilgu laiku gaidīja, kamēr mēs izdosim albumu. Kā jau minēju, mēs vēlējāmies būt pilnībā pārliecināti par to, ka izdosies labs produkts, tāpēc viņi neatlaidīgi gaidīja to no mums, kas patiks mums pašiem. Un beigu beigās viņi bija ļoti apmierināti ar rezultātu, tāpat kā mēs paši. Mums pašiem tā bija lieliska iespēja izdotu albumu uz viena no pasaules labākajiem deju mūzikas leibliem.

-    Un Jūsu dzīve laikam kļuva līdzīga rok-grupas ikdienai, kas visu laiku pavada studijā, ieraksta albumu, nekur nebrauc uzstāties...
-    Nē, mēs neatteicāmies no uzstāšanās, taču nespēlējām tik daudz, cik varētu - ne vairāk kā 6-8 gigus mēnesī. Bija nepieciešams saplūst ar studijas darba garu, nevis atvēlēt tam 3 dienas nedēļā. Ar mūziku ir tā, ka burtiski jādzīvo studijā, lai sajustu procesa ritmu. Savādāk tas nestrādā. To mēs iemācījāmies no mūzikas, kuru rakstījām iepriekš: tev ir jāatslābinās un jānomierinās, jādomā par albumu kā vienu veselumu, nevis par atsevišķiem skaņdarbiem.

-    Varu iedomāties, ka tūres laikā Jums ir bijušas daudzas lieliskas uzstāšanās, bet vai varat izcelt vienu kā visspilgtāko?
-    Protams, ka daudz, bet pēc izjūtām viena ir īpašā. Tā bija ballīte džungļos, kuru mēs organizējām gada sākumā Meksikā (tūre vēl nebija veltīta albumam). Spēlējām kopā ar Damien Lazarus, Jamie Jones, Bill Patrick, Lee Burrige, un viņi visi uzstājās bez maksas – mēs ziedojām visu nopelnīto reģiona iedzīvotāju atbalsta fondam. Mēs dalījām biļetes tikai saviem draugiem un draugu draugiem, tāpēc tā bija fantastiska pieredze house ballītei džungļos draugu lokā, spēlējot praktiski labākajiem pasaules dīdžejiem. Tas bija neprātīgi vārda labākajā nozīmē. Šogad mēs atkārtosim ballīti ar tās koncepciju, un pārdošanā būs vien 300 biļetes! Ballīti par aizraujošu padara fakts, ka dīdžeji ir atlasījuši neparastu mūziku, ne to, kuru parasti spēlē klubos vai kādus no pēdējiem promo – tā ir kaislība no sākuma līdz beigām.

-    Ar visu to, ka rakstāt mūziku, braucat uzstāties, Jums ir vēl divi leibli - Supernature un Maison D'etre. Kā izdodas ar to visu tikt galā?
-    Viss slēpjas entuziasmā un aizrautībā. Mēs esam ļoti aizrāvušies ar mūziku, kuru izdodam. Kad mēs startējām Supernature, sapratām, ka esam stipri ierobežoti izdodamās mūzikas jēgā un redzējumā. Kad spēlējam kā dīdžeji, mēs nespēlējam daudz dažādus žanrus, un, ja mēs uz leibla izdotu visu, ko vēlētos, tad tas cilvēkus vienkārši mulsinātu. Tāpēc gada sākumā mēs nolēmām, ka jāpalaiž vēl arī Maison D'etre, kura koncepcija būs spēcīgu ierakstu izdošana lieliem klubiem, bet Supernature paliks vairāk deep un neparastam. un pat negaidītam skanējumam... Kas attiecas uz pārvaldīšanu, protams, ka tas ir sarežģīti, jo mēs pastāvīgi ceļojam, bet ar mums kopā strādā vesela komanda, kura ļauj turēt roku uz pulsa. Cilvēki palīdz mums aizkulisēs. Tā kā šis ir komandas darbs un tieši tāpēc viss izdodas labi.

-    Runājot par Jūsu vizīti šīs nedēļas nogalē, tas būs dīdžej-sets vai live?
-    Tas būs dīdžej-sets. Pagājušajā gadā mēs ar Antony pārgājām uz flash atmiņām, kas ļauj uz tām ierakstīt dažādu stilu mūziku. Mēs vienmēr gatavojamies setiem un zinām, kur muzikāli varam nonākt. Šajā reizē esam sagatavojuši vairāk tehno un deju zālēm paredzētu skanējumu, kas varētu pārsteigt publiku. Kad divi cilvēki spēlē kopā, tad katram no viņiem ir treki, ar kuriem iepriekš savā starpā vēl nav dalījušies, un laiku pa laikam mēs pārsteidzam viens otru: „o, kas tas ir par treku?”. Cilvēki jūt mūsu izbrīnu un sajūsmu par mūziku. Kaut ko līdzīgu mēs gatavojam arī šai nedēļas nogalei klubā Essential.

-    Paldies par sarunu.